Es nespēju saprast... vai dzīve patiešām ir pārāk sarežģīta, lai cilvēks to izprastu? Dažkārt pat šķiet, ka tā ir pārāk vienkārša. Kāpēc cilvēki rīkojas tā, kā viņi rīkojas; kāpēc viss notiek tieši tā, kā tas notiek... it kā būtu kaut kāds liktenis! It kā visam notiekošajam būtu īpaša nozīme...
Kā tad! Dzīvot tā, lai neizniekotu ne minūti no savas dzīves... lai kaut ko sasniegtu, lai nenāktos pārdzīvot... Par ko gan es kļūšu? Drīzāk... par ko gan esmu kļuvusi... Vai ir jēga sevi mainīt... un kā mainīt?
Tad uzreiz rodas jautājums - vai es dzīvoju pareizi? Kas vispār ir... pareizi? Vai, lai atšķirtu labu no ļauna, nepieciešams pārtraukt spriest subjektīvi? Vai jebkurš cilvēks, kurš ir savtīgs, nevar būt labs? Kurš gan tāds ir?
Kam ir lielāka nozīme... gandarījumam vai mīlestībai? Diezgan bieži cilvēks nonāk izvēles priekšā, kur ļauts izvēlēties tikai vienu no abiem... Vai maz ir bijis tāds gadījums, kurā cilvēks nenožēlotu savu izvēli? Vismaz... neapšaubītu to?
Ar to es vēlējos pateikt to, ka man ir neizprotams... itin viss. Visvairāk pati eksistence... Kā es varu būt? Kāpēc es esmu? Vai tam ir nozīme?
Kā tad! Dzīvot tā, lai neizniekotu ne minūti no savas dzīves... lai kaut ko sasniegtu, lai nenāktos pārdzīvot... Par ko gan es kļūšu? Drīzāk... par ko gan esmu kļuvusi... Vai ir jēga sevi mainīt... un kā mainīt?
Tad uzreiz rodas jautājums - vai es dzīvoju pareizi? Kas vispār ir... pareizi? Vai, lai atšķirtu labu no ļauna, nepieciešams pārtraukt spriest subjektīvi? Vai jebkurš cilvēks, kurš ir savtīgs, nevar būt labs? Kurš gan tāds ir?
Kam ir lielāka nozīme... gandarījumam vai mīlestībai? Diezgan bieži cilvēks nonāk izvēles priekšā, kur ļauts izvēlēties tikai vienu no abiem... Vai maz ir bijis tāds gadījums, kurā cilvēks nenožēlotu savu izvēli? Vismaz... neapšaubītu to?
Ar to es vēlējos pateikt to, ka man ir neizprotams... itin viss. Visvairāk pati eksistence... Kā es varu būt? Kāpēc es esmu? Vai tam ir nozīme?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru