Pasaules iekarotājs 4. gs. pr. Kr. - Maķedonijas Aleksandrs, kurš pasaulē pazīstams kā Aleksandrs Lielais. Viņa tēvs Filips II bija slavens karavadonis, Maķedonijas valdnieks (Maķedonija atradās Grieķijas ziemeļos), un māte Olimpija - ambicioza sieviete, Epīras princese (Epīra - Grieķijas ziemeļrietumu daļā un Albānijas dienviddaļā) , kuru Filips apprecēja vien politikas interesēs. Abu attiecības nebija tās spožākās, patiesību sakot, viņi viens otru ienīda. Filips neslēpa to, ka uzskata Olimpijas tautu par primitīviem barbariem, bet Olimpija ienīda vīru, jo Filipam bija daudz mīļāko. Vecāku attiecību dēļ Aleksandram radās negatīvi iespaidi par sievietes un vīrieša savstarpējām attiecībām; pastāv uzskats, ka pasaules iekarotājam bijušas fiziskas attiecības ar vīriešiem, piemēram, labāko draugu Hēfestionu, bet daudzi vēsturnieki noliedz tādu interpretāciju.
Dzimis 356. g. pr. Kr. Tajā pašā naktī Efesā esot nodedzis slavenais Artemīdas templis. Priesteri apgalvojuši, ka tā esot briesmu zīme, ka kaut kur pasaulē iedegta lāpa, kas aizdedzinās visus Austrumus.Aleksandra bērnība. Filips deva savam dēlam lielisku izglītību. Viens no Aleksandra skolotājiem bija sengrieķu filozofs Aristotelis. Aleksandrs mīlēja grieķu literatūru, piemēram, Homēra "Iliādu", ko viņš esot vienmēr glabājis zem spilvena. Olimpija esot stāstījusi, ka no viņas puses senčos esot leģendārais varonis Ahillejs (gr. mitoloģijā Tesālijas valdnieka Pēleja un jūras dieves Tetīdas dēls, ievērojams Trojas kara vadonis; māte esot peldinājusi mazo Ahilleju pazemes upē Stiksā, turēdama viņu aiz papēža, tādējādi viņa ķermenis, izņemot papēdi, kļuva neievainojams). Ahillejs bija Aleksandra iemīļotais varonis, visvairāk viņam patika Ahilleja teiktais Trojas aplenkuma laikā: "Vienmēr jācīnās, lai kļūtu par labāko no visiem."
Bērnībā Aleksandrs esot draugiem sūdzējies, ka tēvs iekarošot visu, tādēļ Aleksandram vairs nepaliks nekā diža, ko veikt. Jau 13 gadu vecumā viņš varējis jāt ar zirgu Bucefalu, kuru neviens cits neesot spējis savaldīt. Kad Aleksandram bija 16 gadu, Filips uz savas prombūtnes laiku iecēla savu dēlu par vietnieku. Aleksandrs izmantoja izdevību, lai uzbruktu kādai dumpīgai ciltij Trāķijā, un guva uzvaru.
Konflikts. Filips iemīlējās kādā jaunā maķedonietē, tādēļ izšķīrās no Olimpijas, kura saniknota devās atpakaļ uz Epīru. Kāzu svinībās līgavas tēvocis esot paudis cerību, ka drīz tikšot sagaidīts likumīgs troņmantnieks. Tas bijis aizvainojums Aleksandram, kurš ticis uzskatīts par troņmantnieku, tādēļ viņš esot niknumā sviedis runātājam ar vīna kausu. Krietni iedzērušais Filips sadusmojies, izvilcis zobenu un meties virsū savam dēlam, bet paklupis un nogāzies uz grīdas.
"Nu re," vēsi noteicis Aleksandrs, "šis grib iet no Eiropas uz Āziju, bet nevar tikt no viena sēdekļa līdz otram."
Pēc tam Aleksandrs devies pie mātes uz Epīru. Abi vēlāk esot izlīguši, bet attiecības tomēr bija mainījušās - kļuvušas ļoti vēsas.
Aleksandrs valda Maķedonijā. Kad Filips esot iegājis teātrī, kur paredzētas kāzu svinības, viens no miesassargiem nodūris viņu ar zobenu. Filipa slepkavība joprojām ir mīklaina; daži uzskata, ka uzbrukumu organizējusi Olimpija, bet pastāv arī uzskats, ka slepkavība izdevīgāka bijusi pašam Aleksandram. 336. g. pr. Kr. Aleksandrs kļuva par Maķedonijas valdnieku.
Aleksandrs pats jāja maķedoniešu kavalērijas priekšgalā. Pēc kaujas valdnieks esot apstaigājis savus ievainotos karavīrus, apraudzījis to brūces, prasījis, kā tie ievainoti. Maķedoniešu karavīri esot mīlējuši Aleksandru.
334. g. pr. Kr. Aleksandrs uzvarēja pirmajā kaujā ar persiešiem.
333. g. pr. Kr. tika sakauti persiešu galvenie spēki (aptuveni 600 000 vīru).
331. g. pr. Kr. Aleksandrs Lielais uzvarēja izšķirošajā kaujā ar persiešiem.
327. g. pr. Kr. Aleksandrs ieveda savu armiju Indijā, kur viņus sagaidīja indiešu karavīri ar kaujas ziloņiem.
326. g. pr. Kr. maķedoniešu karavīri atteicās doties tālāk.
Aleksandra Lielā nāve. Nonācis Persijas pilsētā Sūzās, Aleksandrs pavēlēja sarīkot varenas svinības, vēlāk salaulājās ar Dārija meitu Stateiru. Pēc svinībām devās uz Babilonu, lai sāktu organizēt jauno valsti, bet Aleksandram pēkšņi sākās stiprs drudzis; tiek uzskatīts, ka valdnieks esot saslimis ar malāriju.
Pēdējiem spēkiem Aleksandrs sveicinājis savus karavīrus ar skatienu, jo runāšana neesot bijusi viņa spēkos. 323. gada 13. jūnija pr. Kr. vakarā Aleksandrs II nomira 32 gadu vecumā.
Pēc Aleksandra nāves. Aleksandrs Lielais neatstāja testamentu, viņa pēdējie vārdi esot bijuši diezgan pretrunīgi, tādēļ pusgadsimtu turpinājās strīdi par varu valstī. Aleksandra radi tika pamazām iznīcināti. Maķedonijas lielvalsts tika sadalīta trīs daļās.
334. g. pr. Kr. Aleksandrs uzvarēja pirmajā kaujā ar persiešiem.
333. g. pr. Kr. tika sakauti persiešu galvenie spēki (aptuveni 600 000 vīru).
331. g. pr. Kr. Aleksandrs Lielais uzvarēja izšķirošajā kaujā ar persiešiem.
327. g. pr. Kr. Aleksandrs ieveda savu armiju Indijā, kur viņus sagaidīja indiešu karavīri ar kaujas ziloņiem.
326. g. pr. Kr. maķedoniešu karavīri atteicās doties tālāk.
Aleksandra Lielā nāve. Nonācis Persijas pilsētā Sūzās, Aleksandrs pavēlēja sarīkot varenas svinības, vēlāk salaulājās ar Dārija meitu Stateiru. Pēc svinībām devās uz Babilonu, lai sāktu organizēt jauno valsti, bet Aleksandram pēkšņi sākās stiprs drudzis; tiek uzskatīts, ka valdnieks esot saslimis ar malāriju.
Pēdējiem spēkiem Aleksandrs sveicinājis savus karavīrus ar skatienu, jo runāšana neesot bijusi viņa spēkos. 323. gada 13. jūnija pr. Kr. vakarā Aleksandrs II nomira 32 gadu vecumā.
Pēc Aleksandra nāves. Aleksandrs Lielais neatstāja testamentu, viņa pēdējie vārdi esot bijuši diezgan pretrunīgi, tādēļ pusgadsimtu turpinājās strīdi par varu valstī. Aleksandra radi tika pamazām iznīcināti. Maķedonijas lielvalsts tika sadalīta trīs daļās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru