Kas labs rodams nemirstībā? Indivīda mūžīga eksistence un nebaidīšanās no nāves? Vai tad baiļu pilnīga neesamība ir pozitīvs stāvoklis? Šaubos, jo arī bailes ir kārtējā dzīvības izpausme.
Lai arī cik tas dīvaini neskanētu, spēja nomirt - tā ir brīnumaina spēja. Tieši šī spēja nomirt piešķir dzīvībai tik lielu nozīmi. Ja, piemēram, cilvēks būtu nemirstīgs, tad tā dzīvībai būtu nieka nozīme paša acīs, jo cilvēki patiesi novērtē tikai to, ko var zaudēt, tāpat kā cilvēki nenovērtētu mieru, ja nebūtu kara, neievērotu pavasari, ja nebūtu ziemas.
Dzīvība, iespējams, ir nozīmīga, bet ikvienai dzīvībai reiz jābeidzas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru